Jaunais gads nāk ar apņemšanos vilni uzsākt jaunu dzīvi. Visi zina, ka 80% šo apņemšanos izgāžas jau pirmajā mēnesī. Manā darbā (esmu koučs, supervizors, terapeits un treneris) šāds Jaunais gads ir visa gada garumā. Pie manis vēršas tieši tāpēc, lai mainītos un mainītu – savu uzvedību, organizāciju, karjeru, pārliecības, attieksmi, paradumus, komandu, procesus, attiecības un daudz ko citu. Ne vienmēr pārmaiņas īstenojas. Tā ir vilšanās maniem klientiem un arī man. Katru dienu piedzīvoju ilūzijas un iracionālas pārliecības par pārmaiņām un attīstību. Bieži tās skaidroju saviem klientiem. Daži tās sadzird, daži izvēlas turpināt dzīvot ilūzijās. Padalīšos ar pāris novērojumiem. Varbūt tas palīdzēs uzsākt īstenojamas un reālas pārmaiņas.
Mani bieži mulsina cilvēku pārliecība, ka tieši atnākšana pie manis būs izšķirošais faktors, lai pārmaiņas reāli notiktu. Man tiek piedēvētas pārcilvēciskas brīnumdara spējas. Manuprāt viss gaišreģu, dziednieku un arī bieži vien kouču un terapeitu bizness bieži vien balstās uz šo mistisko domāšanu. Protams, tāds novērtējums ir patīkams un baro manu profesionālo ego, bet tālāk tas ir profesionālās ētikas jautājums, vai un kā skaidrot klientam reālās sava darba ietekmes iespējas un atbildības robežas. Gribu Jūs sarūgtināt – nē, no tā vien, ka esat atnākuši pie speciālista, pārmaiņas vēl nesāksies. Arī tad, ja regulāri apmeklēsiet sesijas. Atbildība būs jāuzņemas pašam. Dēļ tā, ka regulāri apmeklējam dietologu, mūsu svars vēl nemazinās, bet dietologs palīdz ar profesionālu padomu un uztur disciplīnu.
Mana prakse rāda, ka izmaiņas ir drīzāk iespējamas, ja par savu apņemšanos izstāstām apkārtējiem cilvēkiem, ar kuriem ikdienā esam saskarsmē.
Ja vadītājs vēlas biežāk sniegt atgriezenisko saiti un pastāsta par šo apņemšanos saviem darbiniekiem, pastāv ļoti reāla iespēja, ka tas īstenosies. Ja esmu nolēmusi vairāk laika pavadīt ar bērniem un viņus par to informēju, katru reizi, viņus ieraugot, par to domāšu un rīkošos. Mani klienti man stāsta par saviem plāniem, un kad tuvojas mūsu tikšanās laiks, viņi dara visu, lai varētu man pastāstīt par progresu.
Vēl viena ilūzija, ar ko sastopos, ir pārliecība – ja es par to daudz domāšu un runāšu, īpaši sesijās ar atzītu speciālistu, tad pārmaiņas notiks pašas par sevi. Ja man būs atklāsmes, ja Katrīna izaicinās manu domāšanu, un es sapratīšu savas dzīves jēgu, tad viss pats no sevis mainīsies. Varu piekrist, ka gan organizācijas, gan individuālajā līmenī saprast pārmaiņu jēgu ir kritiski svarīgi, komunikācija un domāšana par tām rada vērtīgu augsni to īstenošanai. Tomēr īstas pārmaiņas notiek tikai tad, kad tam seko rīcība un reālas darbības. Atceros, kā agrāk savā terapijas procesā pieskāros tēmām par to, kā pieredzu savu novecošanos, kāda gribētu būt savā dzīves nogalē, cik labi būtu vingrot. Saliku plānus, sapratu visu vērtību un jēgu. Un neko nedarīju. Gadiem. Man bija labas atrunas – laika trūkums, darbs, bērni, pārāk garš ceļš līdz sporta zālei, sastrēgumi. Tikai tad, kad man sākās neizturamas sāpes plecā, es zibenīgi vienojos ar treneri par treniņu plānu, ko saņemu katru otro rītu aplikācijā un varu izpildīt jebkurā sev ērtā vietā un laikā. Katru reizi, kad pienāk ziņa par jauno treniņu, es zinu, ka man būs sevi jāpiespiež un piektdienas vakarā man drīzāk gribēsies atsēsties ar vīna glāzi rokās pie labas filmas nevis mocīt sevi ar vēderpresi. Šajā gadījumā mani motivē izvairīšanās no potenciālām ciešanām nevis skaista vīzija par vecumdienām. Arī tā var būt. Katram savs motivācijas dzinulis.
Tas pats mehānisms darbojas arī tad, kad pārmaiņas skar personības iekšējo dzīvi. Darbā ar vienu no manām klientēm nonācām pie atziņas, ka viņa strādā pārāk ilgas stundas, jo nevar citiem atteikt. Palīdzot un neatsakot citiem, viņa jūtas vērtīga, bet ik pa laikam pēc lielas slodzes ķermenis “aiziet atpūsties slimībā”. Viņas secinājums bija – manu vērtīguma sajūtu pārāk lielā mērā veido citi (ārējā reference). Man jāattīsta spēja pašai justies vērtīgai, neskatoties uz to, ko saka citi un cik daudz esmu vai neesmu viņiem palīdzējusi. Viegli pateikt, bet kā mainīt domāšanas paternu, kurš veidojies visu dzīvi jau no agras bērnības? Šajā gadījumā praktiska rīcība ir smadzeņu muskuļu trenēšana, jaunu neironu ķēžu veidošana – mēs vienojāmies, ka mēneša garumā viņa katru vakaru 5 minūtes bez pārtraukuma rakstīs visas iespējamās lietas, kāpēc šodien bija vērtīga. Vienīgais nosacījums – balstīties tikai uz savu iekšējo referenci, savu nevis citu teikto. Der jebkuras lietas, ne tikai milzīgi paveiktie projekti, bet arī tas, ka šodien labi izskatījos, ka šodien parūpējos par sevi un izgulējos. Redzēsim, kas mainīsies. Līdzīgi nevar cerēt uz lielām pārmaiņām pēc darbinieku mācībām, ja pēc tam neseko ikdienas rutīnas un jaunapgūto prasmju pielietošana gan domāšanā, gan praksē.
Novēlu jums labām pārmaiņām pilnu Jauno gadu! Meklējiet atbalstu pie speciālistiem, vienlaicīgi uzņemoties personisku atbildību par tām un praktizējiet, praktizējiet un praktizējiet!
Raksts publicēts žurnālā “IR Nauda”.