Ja pēc atvaļinājuma joprojām doma par atgriešanos darbā ir nomācoša, iespējams, ir laiks apsvērt darba maiņu. Šie jautājumi palīdzēs Tev ieklausīties sevī un pieņemt lēmumu.
- Kādas ir manas attiecības darbā ar vadītāju un kolēģiem? Ko tajās gribu mainīt un vai tas ir manā ietekmes zonā? Mēs nevaram mainīt citus, tikai paši savu attieksmi. Ja regulāri piedzīvoju emocionāli vardarbīgu attieksmi (netaisnīgu kritiku, noniecināšanu, pazemojumus, izslēgšanu), kur varu meklēt palīdzību (personāla daļa, vadītājs, augstākā vadība, psihologs vai koučs ārpus organizācijas)? Vai tas ir manos spēkos? Vai vienīgais veids, kā pārtraukt šo vardarbību, ir aiziešana no darba?
- Kāda ir mana darba slodze un intensitāte? Vai ciešu no miega traucējumiem, panikas lēkmēm, pastāvīgas trauksmes? Kā es varu mazināt slodzi, ja regulāri strādāju virsstundas? Vai varu kaut ko deleģēt? Vai varu vienoties ar vadītāju par kādu pienākumu pārdali ar kolēģiem?
- Kā es piedzīvoju sava darba jēgu? Ko vērtīgu šis darbs ienes manā dzīvē bez finansiālajiem ieguvumiem? Kā es izjūtu savu personisko un profesionālo attīstību? Attīstība darbā nav tikai vertikāla karjeras izaugsme. To var piedzīvot arī caur kompetenču (prasmju, zināšanu, attieksmes, vērtību un personības iezīmju) attīstību. Vai varu vienoties ar vadītāju par jaunu pienākumu pārņemšanu, kuri man sniegtu attīstības gandarījumu? Vai es varu piedalīties darba grupās un projektos ārpus maniem tiešajiem darba pienākumiem, kur varu izjust savu ietekmi, piedzīvot autonomu lēmumu pieņemšanu, ideju radīšanu un jēgu?
- Kādas emocijas es piedzīvoju darbā? Ja pastāvīgi jūtos nokaitināts vai nomākts, kādas manas vajadzības nav apmierinātas? Kā es pats varu parūpēties par savām vajadzībām. Bieži gaidām, ka kāds cits pamanīs un parūpēsies par mūsu vajadzībām. Iespējams, jāsāk uzņemties atbildība pašam par savu labsajūtu. Varbūt varu lūgt kāda kolēģa atbalstu vai meklēt organizācijā kādu mentoru, kurš man palīdzētu attīstīt savas kompetences? Varbūt ir vērts izrādīt iniciatīvu un pašam uzsākt kādu aktivitāti organizācijā, lai realizētu savas vajadzības pēc jēgas un pārmaiņām?
Kad esi identificējis savas neapmierinātās vajadzības darbā, atbildi uz šiem jautājumiem:
- Vai es komunicēju savas vajadzības citiem (vadītājam, kolēģiem), kas varētu mani atbalstīt, lai radītu pārmaiņas? Bieži vien cilvēki iekšēji jūtas neapmierināti, bet izrādās, ka nevienam nav pastāstījuši par to. Kā mēs varam gaidīt no citiem palīdzību, ja viņi nemaz nezina, ka mums tā nepieciešama?
- Vai manu vajadzību apmierināšana ir manā ietekmes zonā? Dažkārt mēs iztērējam savu enerģiju un emocijas par lietām, ko šajā organizācijā nav iespējams mainīt. Piemēram, es varu būt neapmierināts ar savu algas līmeni, bet uzņēmuma uzstādījumi neparedz nekādas izmaiņas atalgojuma sistēmā. Kāpēc uztraukties par to, ko nevar mainīt? Iespējams, man jāmeklē cits darba devējs.
- Nekādā gadījumā nepieņem lēmumu par promiešanu emociju karstumā. Atliec lēmumu līdz nākamajai dienai vai brīdim, kad jūties mierīgs un vari situāciju izsvērt racionāli. Smadzeņu darbība ir iekārtota tā, ka brīdī, kad esam spēcīgu emociju pārņemti, mūsu kognitīvās spējas (loģiskā domāšana, atmiņa, uzmanība) nozīmīgi pavājinās. Tādēļ lēmumus, ko esam pieņēmuši emocijās, bieži nožēlojam.
Viens no veidiem, kā analizēt savu situāciju ir šāds. Paņem lapu un sadali to četrās daļās.
- Vienā daļā atbildi uz jautājumu: kas notiks (kas mainīsies, kas ienāks manā dzīvē), ja es aiziešu uz citu darbu (ja vien ir jau konkrēta iespēja).
- Otrā daļā atbildi uz jautājumu: kas notiks (ko vērtīgu saglabāšu, kādas iespējas varētu pavērties), ja es palikšu šajā darbā.
- Trešajā daļā: kas nenotiks (no kā varbūt būs jāatsakās, ko nepiedzīvošu), ja aiziešu uz citu darbu.
- Ceturtajā daļā: kas nenotiks, ja neaiziešu uz citu darbu.
Reizēm šāda situācijas vizuāla uzlikšana uz papīra palīdz labāk ieklausīties sevī un arī ņemt vērā racionālos aspektus.
Vēl viens veids, kā analizēt situāciju: atkal sadali lapu četrās daļās.
- Vienā atbildi uz jautājumu: ko es gribu paturēt, saglabāt savā līdzšinējā darba dzīvē?
- Otrā: no kā es gribu tikt vaļā savā darba dzīvē?
- Trešajā: ko man vajadzētu vienkārši pieņemt jeb akceptēt savā darba dzīvē?
- Ceturtajā: ko jaunu es gribu ieviest savā darba dzīvē (tādu, kas ir manā ietekmes zonā un ko pats varu noorganizēt).
Pirms ej prom no darba, sameklē vietā jaunu. Esmu daudzkārt piedzīvojusi situācijas, kurās cilvēki pamet darbu pirms atraduši jaunu ar domu atpūsties un “sakārtot galvu”. Diemžēl jauna darba atrašana prasa laiku un reizēm esam pārāk optimistiski par savām izredzēm. Tāda rīcība paaugstina riskus palikt bez iztikas līdzekļiem un arī emocionāli piedzīvot krīzi. Ja tiešām gribas atpūsties, vienojieties ar jauno darba devēju, ka sāksiet darbu pēc dažām nedēļām. Ja viņš jūs tiešām gribēs savā komandā, viņš noteikti nāks pretim un pagaidīs.
Pazīmes, ka varbūt jāsāk domāt par darba maiņu:
- Doma par iešanu uz darbu rada spēcīgas negatīvas emocijas (riebums, bailes, trauksme, nomāktība).
- Pamani, ka darbā sāc arvien biežāk atlikt lietas, izvairīties no kādiem nozīmīgiem pienākumiem un rezultātā vairāk atliec nekā reāli izdari. Prokrastinācija.
- Darbs ietekmē tavu veselību.
- Tu pārāk bieži žēlojies draugiem un tuviniekiem par savu darbu.
- Tu darbā nevari būt pats (autentisks) un atklāti paust savu viedokli.
- Nav attīstības iespēju un savu kompetenču ziņā esi jau pāraudzis sava amata prasības.